AI ieviešanas līgums: astoņas klauzulas, kuru nav standarta IT līgumā

Praktisks materiāls no izpildītāja skatpunkta. Apraksta standarta risinājumus, neizlemj individuālu gadījumu. Pirmsieviešanas sanāksmēs uzņēmumos ar 50–250 darbiniekiem regulāri izskan viena tēze: AI ieviešanai pietiek ar standarta IT ieviešanas līgumu un VDAR pielikumu. Izklausās pamatoti. Standarta IT līgums regulē termiņus, pieņemšanu, līgumsodus, koda īpašumtiesības un datu apstrādi. Ja tērzēšanas robots vai dokumentu automatizācija ir "kārtējā sistēma", kāpēc radīt jaunus noteikumus. Turklāt pats AI Act nenosaka atsevišķu līguma formu zema riska sistēmām.

Otrās puses spēcīgākais arguments

Šim argumentam ir stabils pamats. Standarta IT līgumā parasti ietilpst pieņemšanas grafiks, līgumsodi, koda mantisko autortiesību nodošana, kļūdu pieteikšanas kārtība un datu apstrādes līgums saskaņā ar VDAR 28. pantu. ERP vai e-komercijas platformas ieviešanā ar to parasti pietika. AI sistēmu piegādātāji arī piedāvā veidnes ar vispārīgiem drošības nosacījumiem un aizliegumu apmācīt modeļus ar klienta datiem. VDAR sodi sasniedz 4% no gada apgrozījuma, tāpēc datu apstrādes pielikums bieži tiek uzskatīts par pietiekamu aizsardzību. Turklāt AI Act sodi, līdz 15 000 000 EUR vai 3% no globālā apgrozījuma, attiecas galvenokārt uz augsta riska sistēmu piegādātājiem, nevis uzņēmumu, kas ievieš tērzēšanas robotu pasūtījumu apkalpošanai.

AIAttēls ģenerēts ar AI.

Ko šis arguments neietver

Standarta IT līgums neregulē četrus jautājumus, kas AI gadījumā nosaka riskus. Pirmkārt, uzvednes un konfigurācija: vai tās ir darbs autortiesību likuma izpratnē, ir atkarīgs no to radošā rakstura, bet veidnēs parasti nav noteikts, kam pieder mantiskās autortiesības. Rezultātā pēc līguma beigām piegādātājs var izmantot to pašu uzvedņu slāni pie konkurenta. Otrkārt, modeļa versiju pārvaldība: OpenAI un Anthropic atsauc modeļus ar dažu nedēļu vai mēnešu iepriekšēju brīdinājumu, kā redzams novecošanas dokumentācijā, bet standarta līgums nedod klientam tiesības bloķēt automātisko atjaunināšanu pirms pieņemšanas testiem. Treškārt, datu eksports: sarunu žurnāli un vektoru iegulumi nav standarta SQL tabulas, tāpēc punkts "piegādātājs atgriezīs datus" mēdz būt neizpildāms. Ceturtkārt, halucinācijas: atbildībai par "kļūdainu rezultātu" ir nepieciešams slieksnis, citādi katra neprecīza atbilde kļūst par strīdu par kvalitāti. Papildus jārēķinās ar lomu sadalījumu pēc AI Act: AI sistēmas piegādātājam un ieviesējam ir atšķirīgi pienākumi, ko standarta IT līgums parasti nenošķir; no 02.08.2026. tērzēšanas robotiem obligāti jāinformē par mijiedarbību ar AI un jāmarķē ģenerētais saturs.

Mūsu nostāja

Mūsu praksē mākslīgā intelekta ražošanas ieviešanas līgums ietver astoņas klauzulas, kuru nav standarta IT līgumā: tiesības uz uzvednēm un konfigurāciju (autortiesību mantisko tiesību nodošana vai neatsaucama, mūžīga licence ar tiesībām modificēt un izsniegt apakšlicences), 60 dienu paziņojums par modeļa nolietojumu un automātiskas jaunināšanas aizliegums bez pieņemšanas testiem, datu eksports 30 dienās JSON/CSV/JSONL formātā, rezerves kopiju dzēšana 60 dienās, halucināciju slieksnis ≤5% testa kopā, piegādātāja atbildības limits 12 mēnešu maksu apmērā, uzvedņu un koda depozīts pie notāra vai darījuma kontā (escrow), kā arī izejas atbalsts 3 mēnešus par standarta cenu. Mums tas izskatās tā: ieviešot e-pasta asistentu 500 ziņojumu izlasē, mēs vispirms saņēmām modeļa karti ar rādītājiem, un šīs izlases pieņemšanas testi noteica versiju. Bez šiem noteikumiem klients paliek ar strādājošu sistēmu, bet bez izejas ceļa un bez atbildības sliekšņa par to, ko sistēma atbild.

AIAttēls ģenerēts ar AI.

Ko vērts paveikt šajā ceturksnī

Šajā ceturksnī, pirms parakstīšanas, vērts pārbaudīt, vai piegādātājs vispār apspriež datu eksportu 30 dienās un halucināciju testu ≤5%. Ja viņš noraida abus, tas nenozīmē, ka projekts izgāžas, bet ir skaidrs, kurš risks paliek klienta pusē. Mēs mainītu savu viedokli vienā gadījumā: ja piegādātājs nodrošinātu atvērtā pirmkoda modeļa lokālu instanci ar auditētu modeļa karti un pilnu piekļuvi svariem, tad ārējā API nolietojuma klauzulas zaudē nozīmi. Līdz tam mākslīgā intelekta ieviešanas līgumu uztveram kā atsevišķu dokumentu, nevis IT šablona pielikumu.